Iznākusi ilgtermiņa attīstības jautājumiem veltīta grāmata ''Latvija 2020. Nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un valstij''.

Tajā 17 eksperti analizē Latvijas politiskās attīstības perspektīvas, zināšanu un pilsoniskās sabiedrības veidošanās jautājumus, kā arī starptautiskās politikas procesus. Grāmata tiks prezentēta 26.jūnijā plkst.13.00 Latvijas Universitātes Mazajā Aulā.

Krājumā dažādu politikas jomu eksperti ir izvērtējuši Latvijas pašreizējo situāciju un analizējuši aktuālās tendences pasaulē, lai noteiktu Latvijas nākotnei svarīgos jautājumus un veiksmīgas attīstības priekšnoteikumus. Juris Rozenvalds analizējis Latvijas demokrātiju, Ivars Ijabs - pilsonisko sabiedrību, Nils Muižnieks - etniskās attīstības scenārijus un Toms Rostoks - Latvijas un Krievijas attiecības. Grāmatā aplūkota arī valdību stabilitāte un efektivitāte, laba pārvaldība, pašvaldību loma un korupcijas apkarošana. Pievēršoties aktuālajiem jautājumiem par zināšanu sabiedrības attīstību, aplūkoti izaicinājumi, ar kuriem Latvija sastopas augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā. Nacionālās un globālās dienaskārtības saikne uzsvērta rakstos par reģionālo un starptautisko drošību, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, konvencionālo bruņojumu, kā arī Latvijas interesēm Apvienoto Nāciju Organizācijā. Grāmatu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļa sagatavojusi, lai rosinātu domu apmaiņu ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī plašākā sabiedrībā par Latvijas ilgtermiņa attīstības iespējām un riskiem.

''Politikas zinātnes nodaļa sāka darbu pie grāmatas ''Latvija 2020'' vēl 2007. gada sākumā. Šī izdevuma rašanos iedvesmoja vairāki notikumi un procesi pašu mājās un pasaulē. Latvijā pēc Nacionālā attīstības plāna 2007-2013.gadam pieņemšanas aktualizējās diskusija par ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādes nepieciešamību. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija aizsāka darbu pie šāda dokumenta izstrādes 2007. gada beigās, paredzot plašāku diskusiju un iesaistot sabiedrību un ekspertus. Savukārt plašākā starptautiskā kontekstā var vērot tendenci, ka sociālo zinātņu pētnieki dažādās valstīs pēc jaunās tūkstošgades sagaidīšanas sāka uzdot jautājumu, kāda varētu izskatīties pasaule 2020., 2025., 2030. gados. Daudzi pētnieciskie institūti sāka publicēt savas prognozes par galvenajiem draudiem valstīm un cilvēkiem, par ekonomiskās attīstības tendencēm XXI gadsimtā, piemēram, tādus pētījumus kā ''Europe 2020'', ''Europe 2050'' ''Japan 2025'', ''California 2025'', World 2025'''', skaidro LU profesore, grāmatas zinātniskā redaktore Žaneta Ozoliņa.

Vienlaikus tiks prezentēts arī Politikas zinātnes nodaļas jaunais, pēc kārtas jau sestais jauno politologu rakstu krājums ''Alternatīva. Politikas zinātnes jautājumi''. Tajā iekļauti 11 raksti, kuros analizēti aktuāli politikas procesi Latvijā un pasaulē, piemēram, jautājumi par to, kā Latvijas politiskās partijas veido saikni ar vēlētājiem, pēc kādiem principiem tiek piešķirtas valsts investīcijas pašvaldībām un kā uzlabot satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem. Aplūkoti arī etniskās integrācijas un zinātnes demokratizācijas procesi. Starptautiskās politikas jomā pētītas Latvijas un Krievijas attiecības, Eiropas valstu sadarbība ar mazāk attīstītiem pasaules reģioniem, kā arī ''ekonomiskais patriotisms'' Francijā, Zviedrijas neitralitātes politika un reģionālās integrācijas procesi Latīņamerikā.